Vairums rūpniecības uzņēmumu pastāvīgi attīstās, un tas nozīmē, ka mainās arī to prasības saspiestam gaisam. Tāpēc ir svarīgi, lai saspiestā gaisa padeve būtu balstīta uz pašreiz dominējošajiem apstākļiem un iekārtā tiktu iebūvēta atbilstoša kapacitātes rezerve.
Kā aprēķināt kompresora dzīves cikla izmaksas?
Dzīves cikla izmaksas (Life Cycle Costs-LCC) aprēķini arvien biežāk tiek izmantoti kā instruments dažādu investīciju iespēju izvērtēšanai. LCC aprēķinā ir iekļautas kombinētās izmaksas, kas ir saistītas ar preces ekspluatāciju un tās darbību noteiktā laika periodā, kas, savukārt, ietver kapitālieguldījumus, ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksas. LCC aprēķins bieži tiek ieviests, pamatojoties uz plānoto uzstādīšanu vai instalāciju. Tas kalpo par pamatu, lai noteiktu prasības jaunai iekārtai. Tomēr jānorāda, ka LCC aprēķins bieži ir tikai kvalificēts nākotnes izmaksu aprēķins un ir nedaudz ierobežots, jo tas ir balstīts uz pašreizējām zināšanām par iekārtu stāvokli, un to ietekmē enerģijas cenu turpmākā attīstība. Šajā aprēķinā nav ņemtas vērā nekādas vērtības, kas var būt tikpat svarīgas, piemēram, ražošanas drošība un ar to saistītās izmaksas.
Lai veiktu LCC aprēķinu, ir nepieciešamas zināšanas un vēlams pieredze ar citām saspiestā gaisa iekārtām. Ideālā gadījumā tas būtu jāsagatavo pircējam un pārdevējam kopā. Būtiski jautājumi ietver to, kā dažādas ieguldījumu iespējas ietekmē tādus faktorus kā ražošanas kvalitāte, ražošanas drošība, turpmākās prasības investīcijām, ražošanas iekārtu un sadales tīkla uzturēšana, ietekme uz vidi, galaprodukta kvalitāte un dīkstāves riski.
Izteiciens, ko šajā kontekstā nedrīkst aizmirst ir Dzīves cikla peļņa (Life Cycle Profit-LCP). Tas atspoguļo ienākumus, ko var gūt, atjaunojot enerģiju un samazinot atteikumu skaitu, lai nosauktu tikai dažas iespējas. Novērtējot servisa un tehniskās apkopes izmaksas, jāņem vērā arī iekārtas sagaidāmais stāvoklis aprēķina perioda beigās (t.i., vai tā jāuzskata par pilnībā izmantotu vai jāatjauno sākotnējā stāvoklī).
Saspiestā gaisa ražošanas izmaksas
Plānojot jaunu ieguldījumu, vislabāk ir skatīties pēc iespējas tālākā nākotnē un mēģināt novērtēt situācijas un prasību ietekmi, kas varētu ietekmēt saspiestā gaisa iekārtu. Tipiski piemēri ir vides prasības, enerģijas taupīšanas prasības, paaugstinātas ražošanas kvalitātes prasības un turpmākās ražošanas paplašināšanas investīcijas. Optimizētas kompresora darbības kļūst arvien nozīmīgākas, īpaši lielākām, no saspiestā gaisa atkarīgām nozarēm. Ražošanas process laika gaitā mainīsies nozarē, kas attīstās, un līdz ar to mainīsies arī kompresora darbības apstākļi. Tamdēļ ir svarīgi, lai saspiestā gaisa padeve būtu balstīta gan uz pašreizējām prasībām, gan uz attīstības plāniem nākotnē. Pieredze rāda, ka plaša un objektīva darbības situācijas analīze gandrīz vienmēr uzlabos kopējo ekonomiju.
Kā noteikt nepieciešamo saspiestā gaisa apjomu?
Vienkārša metode pašreizējās un nākotnes saspiestā gaisa nepieciešamības noteikšanai ir pievienotajām iekārtām nepieciešamā gaisa un izmantošanas koeficienta apkopošana. Šāda veida aprēķiniem ir nepieciešams iekārtu saraksts un to attiecīgie gaisa patēriņa dati un paredzamie izmantošanas koeficienti. Ja dati par gaisa patēriņu vai izmantošanas koeficientu nav pieejami, var izmantot saraksta standarta vērtības. Instrumentu izmantošanas koeficientu var būt grūti novērtēt, tāpēc aprēķinu vērtības ir jāsalīdzina ar izmērīto patēriņu līdzīgos lietojumos. Kompresora jaudu būtībā nosaka kopējā nominālā saspiestā gaisa nepieciešamība. Kompresoru brīvās izejas plūsmas ātrumam vajadzētu aptvert šo gaisa patēriņa ātrumu. Aprēķināto rezerves jaudu galvenokārt nosaka iespējamās saspiestā gaisa atteices rezultātā zaudētās ražošanas izmaksas. Kompresoru skaitu un to savstarpējo jaudu apjomu nosaka galvenokārt nepieciešamā elastības pakāpe, vadības sistēma un energoefektivitāte. Instalācijā, kurā saspiestu gaisu piegādā tikai viens kompresors (izmaksu ierobežojumu dēļ), sistēmu var sagatavot ātrai portatīvā kompresora pieslēgšanai tehniskās apkopes ietvaros. Vecāku kompresoru, ko uzstāda kā rezerves avotu, var izmantot kā rezerves jaudu.
Kā izmērīt saspiesto gaisu?
Kompresora ekspluatācijas datu analīze sniedz galvenos saspiestā gaisa nepieciešamības faktorus un veido pamatu, lai novērtētu optimālo saspiestā gaisa apjomu. Vairums rūpniecības uzņēmumu pastāvīgi attīstās, un tas nozīmē, ka mainās arī to prasības saspiestam gaisam. Tāpēc ir svarīgi, lai saspiestā gaisa padeve būtu balstīta uz pašreizējiem dominējošajiem apstākļiem un iekārtā tiktu iebūvēta atbilstoša kapacitātes rezerve. Ekspluatācijas datu analīze ietver darbības datu mērīšanu, kas, iespējams, tiek papildināta ar esošās saspiestā gaisa iekārtas pārbaudi piemērotā laika periodā. Šai analīzei jāaptver vismaz viena darbības nedēļa, un mērīšanas periods ir jāizvēlas uzmanīgi, lai tas atspoguļotu tipisku gadījumu un sniegtu atbilstošus datus. Uzglabātie dati arī sniedz iespēju simulēt dažādus variantus un izmaiņas kompresora darbība, un analizēt ietekmi uz iekārtas kopējo ekonomiju. Kompresora darbības kopējā novērtējumā tiek ņemti vērā arī tādi faktori kā saspiestā gaisa iekraušanas un izkraušanas laiki. Tie nodrošina pamatu slodzes koeficienta un saspiestā gaisa nepieciešamības novērtēšanai, kas sadalīta pa dienu vai darba nedēļu. Attiecīgi slodzes koeficientu nevar vienkārši nolasīt no kompresora darba stundu skaitītāja. Kompresora darbības datu analīze arī dod pamatu potenciālajai enerģijas atgūšanai. Bieži vien vairāk nekā 90% no piegādātās enerģijas var atgūt. Turklāt šo datu analīze var sniegt atbildes saistībā ar jaudas un kapacitātes noteikšanu, kā arī uzstādīšanas darbības metodi. Piemēram, darba spiedienu bieži var samazināt noteiktos laikos un mainīt vadības sistēmu, lai uzlabotu kompresora izmantošanu līdz ar ražošanas izmaiņām. Ir arī svarīgi pārbaudīt to, ka nav saspiestā gaisa noplūdes. Lai ražotu nelielu saspiestā gaisa daudzumu naktī un brīvdienās, ir jāapsver, vai ir vērts uzstādīt mazāku kompresoru, lai apmierinātu šo prasību.
